Jaunumi / Ziņas

30. maijā plkst 10.00 – 15.00 meistarklase
NETRADICIONĀLĀ DĀRZKOPĪBA - Krīzes TOP ārstniecības un – garšaugu dārziņa ierīkošana ģimenes veselībai.
Šī dārza nosaukums – nost ar satraukumu. Kopā ar zāļzini Jāni Ulmi dalīsimies pieredzē kā veiksmīgāk apvienot garšaugu un ārstniecības augu pasauli un radīt savu ārstniecības augu – garšaugu dārziņu vai dekoratīvu dobi. Jāņa izveidotais dārzs kalpos kā orientieris plašajā augu klāstā, lai tos iepazītu dabā, palīdzēs izvēlēties sev, savai mājai un videi piemērotākos. Metodiskajā materiālā ieteiktajos variantos piedāvāti tie augi, kuri mūsu klimatiskajos apstākļos jūtas labi, literatūrā atrodama informācija par to audzēšanu un izmantošanu. Augu sortimentu var mainīt un dažādot, atkarībā no tā kur plānots veikt stādījumu, piemēram veidosim zālienā, izvēloties tikai vienas vai dažu sugu augus. Šī meistarklase dos idejas kā interesantāk iekopt savu dārzu, un palutināt sevi un tuvākos, radot garšīgas maltītes ar pašu audzētiem garšaugiem, kas vienlaikus var noderēt brīžos, kad šķiet, ka ar veselību kaut kas nav īsti kā vajag, bet nopietna iemesla meklēt ārsta palīdzību it kā nav.
Par pamatu ņemsim daudzgadīgus augus, kas nav izvēlīgi, ir salcietīgi, aug saulainā vietā, pacieš sausumu un labi jūtas pat nabadzīgā augsnē. Daļa no augiem ir labi zināmi kā garšvielas, daļa kā ārstniecības augi, daļa kā krāšņumaugi. Taču visiem tiem ir kopīgs tas, ka tie ir noderīgi gan kā ārstniecības augi, gan garšaugi, kas piešķir ēdienam interesantas nianses, smaržo, un tos mīl tauriņi, bites un mūsu organisms. Apskatīsim 10 augus, kam jābūt katra latvieša dārzā. Iegūsim vizuālu priekšstatu par drogām ar psihostimulējošu darbību, kuras stimulē asinsriti, uzlabo garastāvokli, paaugstina organisma fizisko un mentālo aktivitāti.
Programma:
AUGU IZVIETOJUMS VIDĒ, AUGU DĀRZI vai DOBES
GARŠAUGU VEĢETATĪVĀ PAVAIROŠANA
GARŠAUGU UN ĀRSTNIECĪBAS AUGU AUDZĒŠANAS VISPĀRĪGIE PRINCIPI
IDEJA AROMĀTISKĀS DOBES IZVEIDOŠANAI
PIELIETOŠANA, RECEPTES
Bonusā ieskats par ēdamajiem ziediem

Uz Briseli

2/10/2020

L abdien, biedri!
2020. gada 20. februārī Briselē notiek Baltijas valstu protests pret jauno KLP. Ja kādam no biedriem ir finansiālas iespējas no savas saimniecības budžeta atbalstīt šo protestu un piedalīties un aizbraukt uz Briseli.
Gaidīšu jūsu viedokļus!!! Aptuvenā cena lidojot ar Ryanair uz šo brīdi ir ap 160 eiro, turp un atpakaļ!!! Viesnīca ap 100. eiro. Baltijas valstu zemnieki nākamnedēļ Briselē protestēs pret negodīgu Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem, informēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē (LOSP).
Lietuvas lauksaimnieki ceturtdien, 20.februārī, ir pieteikuši Baltijas zemnieku protesta akciju Briselē, uz kuru dosies arī Latvijas un Igaunijas lauksaimnieki, lai iestātos pret negodīgu kopējās lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem.
20.februārī Briselē notiks Eiropadomes ārkārtas sanāksme, kur Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji apspriedīs ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.plānošanas periodam.
LOSP, “Zemnieku saeimas”, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA), Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) un Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas pārstāvji pirms gaidāmās sanāksmes ir vienisprātis, ka tā ir ļoti svarīgs brīdis cīņā par godīgi sadalītu lauksaimniecības finansējumu.
Liela daļa Eiropas valstu lauksaimnieku saņem ļoti dāsnus maksājumus, līdz pat trīs reizēm no ES vidējā līmeņa, kamēr Latvija nākamā perioda noslēgumā – 2027.gadā sasniegs 77% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa.
Latvijas lauksaimniekus pārstāvošo nevalstisko organizāciju ieskatā klaji aplams ir arī uzskats, ka valstīs, kur lauksaimnieki saņem zemāku ražošanas atbalstu, ir attiecīgi zemākas ražošanas izmaksas.
LOSP atgādina, ka ar lauksaimniecību saistītie izdevumi, tajā skaitā par elektrību, mēslojumu, dīzeļdegvielu un citiem, Latvijā sasniedz ES vidējo līmeni vai pat pārsniedz to.
Negatīvi vērtējams arī lauku attīstības finansējumu samazinājums jau esošajā ES Kopējās lauksaimniecības politikas periodā, turklāt bez ekonomiska pamatojuma.
Latvijas lauksaimnieku ieskatā lauku attīstības finansējums nākamajos septiņos gados ir jāsaglabā vismaz esošā perioda līmenī.
LOSP atgādina, ka no visiem ES lauksaimniekiem tiek prasīti vienādi vides standarti, taču Latvijai tie ir jāizpilda ar ievērojami zemāku atbalstu, tostarp lauku attīstības
finansējumu plānots samazināt par 15%, kamēr saskaņā ar EK izvirzītajiem mērķiem vismaz 40% no lauku attīstības finansējuma plānots atvēlēt vides un klimata mērķu sasniegšanai. Neizprotamas ir arī papildus prasības tiešo maksājumu saņemšanai.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja Burmistre skaidroja, ka lauksaimnieki protesta akcijā plāno Latvijas un ES vadībai paust, ka kopīgā Eiropā ir jābūt vienādām iespējām visiem lauksaimniekiem.
“Sabiedrība un politiķi no lauksaimniekiem sagaida aizvien vairāk – ne tikai saražot lētu pārtiku, bet saražot to, izmantojot maksimāli vidi saudzējošas metodes, rūpēties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, samazināt klimatu ietekmējošo gāzu emisiju utt. Tai pat laikā atbalsts kuru piedāvā Latvijas zemniekiem arī nākamajā periodā tiek paredzēts vien 77% no ES vidējā,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka lauksaimniecībai ir jāatvēl adekvāts un konkurenci nekropļojošs finansējums šo mērķu sasniegšanai.
LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons pirms protesta akcijas uzsvēra – sen jau vairs nav pamata uzskatīt, ka Latvijas lauksaimnieki darbojas atšķirīgos tirgus apstākļos salīdzinājumā ar citu ES valstu lauksaimniekiem.
Pēc Jansona teiktā, lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības sektora konkurētspēju, nākamajā ES Kopējās plānošanas periodā ir jāpabeidz tiešmaksājumu izlīdzināšana dalībvalstu starpā un ES valstu lauksaimniekiem beidzot jāsāk strādāt vienlīdzīgas konkurences apstākļos.
Tā kā Latvijā arvien mazāk jauniešu izvēlas saistīt savu nākotni ar lauksaimniecību, nozares uzdevums ir apliecināt tās perspektīvas, ko nav viegli paveikt, strādājot nevienlīdzīgas konkurences nosacījumos.
LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku.LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.