Par Biedrību "Lauksaimnieku apvienība"
Par biedrību "Lauksaimnieku apvienība"
Biedrība “Lauksaimnieku apvienība” ir dibināta 2011. gadā, apvienojoties vairākām reģionālajām lauksaimnieku apvienībām, lai panāktu lielāku ietekmi un balsstiesības valsts un sabiedriskajās organizācijās un līdzvērtīgi darbotos lauksaimniekiem svarīgu lēmumu pieņemšanā.
Pašlaik organizācija apvieno dažādu lauksaimniecības nozaru biedrus no Vidzemes un Latgales un plāno izvērst darbību arī citos Latvijas reģionos. Biedrība ir pārstāvēta Zemkopības ministrijas Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē. Lauksaimnieku apvienība aktīvi darbojas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijā u.c. organizācijās.
Biedrībai aicināts pievienoties ikviens lauksaimnieks, jo biedrība pārstāv dažādas lauksaimniecības nozares!
Biedrība “Lauksaimnieku apvienība” ir dibināta 2011. gadā, apvienojoties vairākām reģionālajām lauksaimnieku apvienībām, lai panāktu lielāku ietekmi un balsstiesības valsts un sabiedriskajās organizācijās un līdzvērtīgi darbotos lauksaimniekiem svarīgu lēmumu pieņemšanā.
Pašlaik organizācija apvieno dažādu lauksaimniecības nozaru biedrus no Vidzemes un Latgales un plāno izvērst darbību arī citos Latvijas reģionos. Biedrība ir pārstāvēta Zemkopības ministrijas Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē. Lauksaimnieku apvienība aktīvi darbojas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijā u.c. organizācijās.
Biedrībai aicināts pievienoties ikviens lauksaimnieks, jo biedrība pārstāv dažādas lauksaimniecības nozares!
Statūti
Statūti:
Biedrības mērķi:
1) veicināt lauksaimniecības uzņēmējdarbību;
2) veicināt attīstītu ražošanu sakoptā vidē;
3) sekmēt reģionu vienlīdzīgu attīstību Latvijā;
4) pārstāvēt valsts un sabiedriskajās institūcijās reģionu biedru intereses;
5) Eiropas Savienībā aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses un iestāties par godīgu un taisnīgu konkurenci starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Biedrības mērķi:
1) veicināt lauksaimniecības uzņēmējdarbību;
2) veicināt attīstītu ražošanu sakoptā vidē;
3) sekmēt reģionu vienlīdzīgu attīstību Latvijā;
4) pārstāvēt valsts un sabiedriskajās institūcijās reģionu biedru intereses;
5) Eiropas Savienībā aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses un iestāties par godīgu un taisnīgu konkurenci starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Sandra Stricka, valdes priekšsēdētāja
Sandra Stricka, valdes priekšsēdētāja
Kontakti
Kontakti
Biedrība "Lauksaimnieku apvienība"
Republikas laukums 2, Rīga, LV-1981
e-pasts: birojs@lauksaimniekuapvieniba.lv
mājas lapa: www.lauksaimniekuapvieniba.lv
soc. tīkli: facebook.com/lauksaimniekuapvienibabiedriba
Kontaktpersonas:
Biroja vadītāja - Dace Baikova
+371 22457916
dace.baikova@lauksaimniekuapvieniba.lv
Biedrības konta rekvizīti:
Bankas nosaukums: AS SEB banka
Bankas kods: UNLALV2X
Konta Nr.: LV14UNLA0050016879860
Biedrība "Lauksaimnieku apvienība"
Republikas laukums 2, Rīga, LV-1981
e-pasts: birojs@lauksaimniekuapvieniba.lv
mājas lapa: www.lauksaimniekuapvieniba.lv
soc. tīkli: facebook.com/lauksaimniekuapvienibabiedriba
Kontaktpersonas:
Biroja vadītāja - Dace Baikova
+371 22457916
dace.baikova@lauksaimniekuapvieniba.lv
Biedrības konta rekvizīti:
Bankas nosaukums: AS SEB banka
Bankas kods: UNLALV2X
Konta Nr.: LV14UNLA0050016879860
Valde
Biedrības valde sastāv no 9 valdes locekļiem:
Valdes priekšsēdētāja - Sandra Stricka
sandra.dimanti@inbox.lv
Valde:
Andris Gargurnis tornkalns@e-apollo.lv
Jānis Jēgers jegersjanis@inbox.lv
Jānis Šulcs sulcs.janis@gmail.com
Valdis Bormanis aumeisteri@inbox.lv
Andža Zanders londonas.zs@inbox.lv
Andris Vilkasts andris.vilkasts@agrosmiltene.lv
Mārtiņš Simsons jaunpungi19@inbox.lv
Guntars Kalniņš kristaps017@inbox.lv
Valdes priekšsēdētāja - Sandra Stricka
sandra.dimanti@inbox.lv
Valde:
Andris Gargurnis tornkalns@e-apollo.lv
Jānis Jēgers jegersjanis@inbox.lv
Jānis Šulcs sulcs.janis@gmail.com
Valdis Bormanis aumeisteri@inbox.lv
Andža Zanders londonas.zs@inbox.lv
Andris Vilkasts andris.vilkasts@agrosmiltene.lv
Mārtiņš Simsons jaunpungi19@inbox.lv
Guntars Kalniņš kristaps017@inbox.lv
Jaunumi - ziņas:
L abdien, biedri!
20. februārī Briselē notiek Baltijas valstu protests pret jauno KLP. Ja kādam no biedriem ir finansiālas iespējas no savas saimniecības budžeta atbalstīt šo protestu un piedalīties un aizbraukt uz Briseli.
Gaidīšu jūsu viedokļus!!! Aptuvenā cena lidojot ar Ryanair uz šo brīdi ir ap 160 eiro, turp un atpakaļ!!! Viesnīca ap 100. eiro. Baltijas valstu zemnieki nākamnedēļ Briselē protestēs pret negodīgu Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem, informēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē (LOSP).
Lietuvas lauksaimnieki ceturtdien, 20.februārī, ir pieteikuši Baltijas zemnieku protesta akciju Briselē, uz kuru dosies arī Latvijas un Igaunijas lauksaimnieki, lai iestātos pret negodīgu kopējās lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem.
20.februārī Briselē notiks Eiropadomes ārkārtas sanāksme, kur Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji apspriedīs ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.plānošanas periodam.
LOSP, “Zemnieku saeimas”, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA), Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) un Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas pārstāvji pirms gaidāmās sanāksmes ir vienisprātis, ka tā ir ļoti svarīgs brīdis cīņā par godīgi sadalītu lauksaimniecības finansējumu.
Liela daļa Eiropas valstu lauksaimnieku saņem ļoti dāsnus maksājumus, līdz pat trīs reizēm no ES vidējā līmeņa, kamēr Latvija nākamā perioda noslēgumā – 2027.gadā sasniegs 77% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa.
Latvijas lauksaimniekus pārstāvošo nevalstisko organizāciju ieskatā klaji aplams ir arī uzskats, ka valstīs, kur lauksaimnieki saņem zemāku ražošanas atbalstu, ir attiecīgi zemākas ražošanas izmaksas.
LOSP atgādina, ka ar lauksaimniecību saistītie izdevumi, tajā skaitā par elektrību, mēslojumu, dīzeļdegvielu un citiem, Latvijā sasniedz ES vidējo līmeni vai pat pārsniedz to.
Negatīvi vērtējams arī lauku attīstības finansējumu samazinājums jau esošajā ES Kopējās lauksaimniecības politikas periodā, turklāt bez ekonomiska pamatojuma.
Latvijas lauksaimnieku ieskatā lauku attīstības finansējums nākamajos septiņos gados ir jāsaglabā vismaz esošā perioda līmenī.
LOSP atgādina, ka no visiem ES lauksaimniekiem tiek prasīti vienādi vides standarti, taču Latvijai tie ir jāizpilda ar ievērojami zemāku atbalstu, tostarp lauku attīstības
finansējumu plānots samazināt par 15%, kamēr saskaņā ar EK izvirzītajiem mērķiem vismaz 40% no lauku attīstības finansējuma plānots atvēlēt vides un klimata mērķu sasniegšanai. Neizprotamas ir arī papildus prasības tiešo maksājumu saņemšanai.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja Burmistre skaidroja, ka lauksaimnieki protesta akcijā plāno Latvijas un ES vadībai paust, ka kopīgā Eiropā ir jābūt vienādām iespējām visiem lauksaimniekiem.
“Sabiedrība un politiķi no lauksaimniekiem sagaida aizvien vairāk – ne tikai saražot lētu pārtiku, bet saražot to, izmantojot maksimāli vidi saudzējošas metodes, rūpēties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, samazināt klimatu ietekmējošo gāzu emisiju utt. Tai pat laikā atbalsts kuru piedāvā Latvijas zemniekiem arī nākamajā periodā tiek paredzēts vien 77% no ES vidējā,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka lauksaimniecībai ir jāatvēl adekvāts un konkurenci nekropļojošs finansējums šo mērķu sasniegšanai.
LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons pirms protesta akcijas uzsvēra – sen jau vairs nav pamata uzskatīt, ka Latvijas lauksaimnieki darbojas atšķirīgos tirgus apstākļos salīdzinājumā ar citu ES valstu lauksaimniekiem.
Pēc Jansona teiktā, lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības sektora konkurētspēju, nākamajā ES Kopējās plānošanas periodā ir jāpabeidz tiešmaksājumu izlīdzināšana dalībvalstu starpā un ES valstu lauksaimniekiem beidzot jāsāk strādāt vienlīdzīgas konkurences apstākļos.
Tā kā Latvijā arvien mazāk jauniešu izvēlas saistīt savu nākotni ar lauksaimniecību, nozares uzdevums ir apliecināt tās perspektīvas, ko nav viegli paveikt, strādājot nevienlīdzīgas konkurences nosacījumos.
LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku.LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
20. februārī Briselē notiek Baltijas valstu protests pret jauno KLP. Ja kādam no biedriem ir finansiālas iespējas no savas saimniecības budžeta atbalstīt šo protestu un piedalīties un aizbraukt uz Briseli.
Gaidīšu jūsu viedokļus!!! Aptuvenā cena lidojot ar Ryanair uz šo brīdi ir ap 160 eiro, turp un atpakaļ!!! Viesnīca ap 100. eiro. Baltijas valstu zemnieki nākamnedēļ Briselē protestēs pret negodīgu Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem, informēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē (LOSP).
Lietuvas lauksaimnieki ceturtdien, 20.februārī, ir pieteikuši Baltijas zemnieku protesta akciju Briselē, uz kuru dosies arī Latvijas un Igaunijas lauksaimnieki, lai iestātos pret negodīgu kopējās lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem.
20.februārī Briselē notiks Eiropadomes ārkārtas sanāksme, kur Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji apspriedīs ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.plānošanas periodam.
LOSP, “Zemnieku saeimas”, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA), Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) un Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas pārstāvji pirms gaidāmās sanāksmes ir vienisprātis, ka tā ir ļoti svarīgs brīdis cīņā par godīgi sadalītu lauksaimniecības finansējumu.
Liela daļa Eiropas valstu lauksaimnieku saņem ļoti dāsnus maksājumus, līdz pat trīs reizēm no ES vidējā līmeņa, kamēr Latvija nākamā perioda noslēgumā – 2027.gadā sasniegs 77% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa.
Latvijas lauksaimniekus pārstāvošo nevalstisko organizāciju ieskatā klaji aplams ir arī uzskats, ka valstīs, kur lauksaimnieki saņem zemāku ražošanas atbalstu, ir attiecīgi zemākas ražošanas izmaksas.
LOSP atgādina, ka ar lauksaimniecību saistītie izdevumi, tajā skaitā par elektrību, mēslojumu, dīzeļdegvielu un citiem, Latvijā sasniedz ES vidējo līmeni vai pat pārsniedz to.
Negatīvi vērtējams arī lauku attīstības finansējumu samazinājums jau esošajā ES Kopējās lauksaimniecības politikas periodā, turklāt bez ekonomiska pamatojuma.
Latvijas lauksaimnieku ieskatā lauku attīstības finansējums nākamajos septiņos gados ir jāsaglabā vismaz esošā perioda līmenī.
LOSP atgādina, ka no visiem ES lauksaimniekiem tiek prasīti vienādi vides standarti, taču Latvijai tie ir jāizpilda ar ievērojami zemāku atbalstu, tostarp lauku attīstības
finansējumu plānots samazināt par 15%, kamēr saskaņā ar EK izvirzītajiem mērķiem vismaz 40% no lauku attīstības finansējuma plānots atvēlēt vides un klimata mērķu sasniegšanai. Neizprotamas ir arī papildus prasības tiešo maksājumu saņemšanai.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja Burmistre skaidroja, ka lauksaimnieki protesta akcijā plāno Latvijas un ES vadībai paust, ka kopīgā Eiropā ir jābūt vienādām iespējām visiem lauksaimniekiem.
“Sabiedrība un politiķi no lauksaimniekiem sagaida aizvien vairāk – ne tikai saražot lētu pārtiku, bet saražot to, izmantojot maksimāli vidi saudzējošas metodes, rūpēties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, samazināt klimatu ietekmējošo gāzu emisiju utt. Tai pat laikā atbalsts kuru piedāvā Latvijas zemniekiem arī nākamajā periodā tiek paredzēts vien 77% no ES vidējā,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka lauksaimniecībai ir jāatvēl adekvāts un konkurenci nekropļojošs finansējums šo mērķu sasniegšanai.
LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons pirms protesta akcijas uzsvēra – sen jau vairs nav pamata uzskatīt, ka Latvijas lauksaimnieki darbojas atšķirīgos tirgus apstākļos salīdzinājumā ar citu ES valstu lauksaimniekiem.
Pēc Jansona teiktā, lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības sektora konkurētspēju, nākamajā ES Kopējās plānošanas periodā ir jāpabeidz tiešmaksājumu izlīdzināšana dalībvalstu starpā un ES valstu lauksaimniekiem beidzot jāsāk strādāt vienlīdzīgas konkurences apstākļos.
Tā kā Latvijā arvien mazāk jauniešu izvēlas saistīt savu nākotni ar lauksaimniecību, nozares uzdevums ir apliecināt tās perspektīvas, ko nav viegli paveikt, strādājot nevienlīdzīgas konkurences nosacījumos.
LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku.LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
VTV: Nenoslēgta darba līguma dēļ zemniecei 700 eiro sods
Lasīt 2019. gada 4. janvāra rakstu:
www.valmieraszinas.lv
Lasīt 2019. gada 4. janvāra rakstu:
www.valmieraszinas.lv
saimnieks.lv
2018. gada 18. augusta publikācija
---
irir.lv
No Gailenes līdz Kenijai
---
www.macibaspieaugusajiem.lv
Trešā pieteikšanās ES fondu mācībām pieaugušajiem sāksies augusta vidū
---
www.ziemellatvija.lv
Darba devēji varēs saņemt atbalstu darbinieku vecumā no 50 gadiem nodarbināšanai
2018. gada 18. augusta publikācija
---
irir.lv
No Gailenes līdz Kenijai
---
www.macibaspieaugusajiem.lv
Trešā pieteikšanās ES fondu mācībām pieaugušajiem sāksies augusta vidū
---
www.ziemellatvija.lv
Darba devēji varēs saņemt atbalstu darbinieku vecumā no 50 gadiem nodarbināšanai
Visas tiesības aizsargātas © lauksaimniekuapvieniba.lv , 2020
